Eiropa apvieno unikālu mantojumu. Eiropa ir vieta, kur nācijas kopj un aizsargā savu kultūru un tradīcijas; vieta, kur tiek aizstāvēta brīvība, suverenitāte un neatkarība; vieta, kur indivīdi, ģimenes un kopienas var augt. Mūsu kopējā pagātne un nākotne ir mūsu Eiropa. Šīs vērtības mums deva spēku pārvarēt totalitāros režīmus un ārvalstu agresiju. Šīs vērtības nodrošināja mūsu nacionālo demokrātiju uzplaukumu.

Šis sapnis par mūsu kopīgo vērtību un demokrātiju aizsardzību, sadarbojoties Eiropas nāciju kopumam, tika īstenots neilgi pēc Otrā pasaules kara. Eiropieši apvienojās, lai izveidotu Eiropas tautu kopienu – nacionālo demokrātiju partnerību -, lai veicinātu mieru un labklājību.

Pēc komunistiskā režīma gāšanas un ārvalstu iejaukšanās pārtraukšanas lielākā daļa Eiropas varēja apvienoties šajos vēsturiskajos centienos. Bet šī cēlā vīzija par suverēnu valstu apvienību, kas strādā kopīgu mērķu vārdā, tiek grauta. Tā sauktais “Eiropas projekts” vairs nedarbojas.

Briseles ietekmīgie politiķi vairs neuzskata Eiropas Savienību par nacionālo demokrātiju savienību, bet par sākumu jaunai supervalstij, kas īsteno jaunu dominanci pār savām dalībvalstīm. Eiropas Savienība kļūst arvien centralizētāka un arvien vairāk attālinās no Eiropas iedzīvotājiem.

Briseles politiķi piedāvā – “vairāk Eiropas vai nav Eiropas”. Bet ir labāks veids. Ir pienācis laiks atjaunot Eiropas ideālu, kas respektē mūsu nacionālo demokrātiju suverenitāti. Ir pienācis laiks pārveidot mūsu savienību par tādu, kurā valda savstarpēja cieņa, sadarbība un solidaritāte.